LV
RU

Vasaras alerģijas

Vasaras alerģijas Pavasara ziedēšana jau aiz muguras, taču tas nenozīmē, ka alerģiju laiks beidzies!

Vasarā alerģijas var izraisīt dažādas (ne)zāles un ziedi. Visbiežāk vaininieces ir ambrozijas, jo tās ar vēju var pārvietoties simtiem kilometru rādiusā.

Elpošanu apgrūtina arī smogs – gaisa piesārņojums, īpaši ozons zemes līmenī, kas rodas, sajaucoties saulesgaismai un auto izplūdes gāzu ķīmiskajām vielām.

Īpaši aktīvi vasarā ir lidojošie kukaiņi, kas dzeļ: bites, lapsenes, sirseņi, dunduri un citi, kuru dzēlieni var izraisīt alerģijas reakcijas. Parasti gan simptomi ir viegli – nieze un lokāls uztūkums.

Siltā gaisā un mitrās vietās, ieskaitot pagrabus un vannasistabas, uzdzīvo pelējums. Tā sporas paceļas gaisā un izsauc alerģisku reakciju.

Mikroskopiskie insekti – putekļu ērcītes – labi jūtas siltā, mitrā vidē un mitinās gultās, audumos, paklājos. Tās var izsaukt šķaudīšanu, elpas trūkumu un iesnas.

8 vienkārši veidi, kā izvairīties no alerģiju izraisītājiem

1. Kad ziedputekšņu blīvums un smoga līmenis ir augsts, labāk palikt mājās.

2. Turiet ciet logus un durvis. Ieslēdziet kondicionētāju, lai izvairītos no alergēnu iekļūšanas mājā. Lietojiet gaisa attīrītāju.

3. Regulāri uzkopiet telpas. Darbojoties ar putekļsūcēju, lietojiet sejas masku, jo sūkšanas laikā gaisā paceļas putekšņi, pelējums un putekļi.

4. Regulāri tīriet gaisa filtrus, kā arī grāmatplauktus, ventilācijas lūkas un citas vietas, kur uzkrājas putekšņi.

5. Lai putekļu ērcītes nespētu uzdzīvot, ieteicamais mitruma līmenis mājās ir 30–50 procentu.

6. Lai atbrīvotos no putekļu ērcītēm un citiem alergēniem, mazgājiet gultasveļu un paklājiņus karstā ūdenī.

7. Pēc atgriešanās mājās ejiet dušā un izmazgājiet matus, pēc tam pārģērbieties.

8. Pļaujot mauriņu, lai izvairītos no zāles putekšņiem, lietojiet masku.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.