Vasaras aptieciņa
Ceļot nozīmē atteikties no ierastajiem apstākļiem un zināmā mērā ļauties nezināmajam. Pret daudz ko var nodrošināties, savlaicīgi konsultējoties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu un sarūpējot aptieciņu. Kam tajā vajadzētu būt?
• Brūču dezinficēšanai. Ja gadās nelieli ādas savainojumi, griezuma, plēsuma, nobrāzuma vai jebkuru citu brūci vispirms jādezinficē. Noderēs ūdeņraža pārskābe, briljantzaļā šķīdums vai cits universāls dezinficējošs līdzeklis.
• Pārsēji brūcēm. Dažādas brūces var dabūt jebkur, kaut vai nokrītot vai iegriežot ar nazi pirkstā. Aptieciņā noteikti jābūt marles saitei, arī elastīgajai saitei un, protams, plāksteriem – ūdensnecaurlaidīgie brūci pasargās no mitruma un netīrumiem, bet baktericīdie noderēs, piemēram, ja uzberzta tulzna. Ir arī īpaši plāksteri jutīgai ādai.
• Pret paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Aptiekā var iegādāties temperatūru mazinošus medikamentus. Neaizmirstiet parūpēties, lai līdzi ir tādi, kurus drīkst lietot gan bērni, gan pieaugušie.
• Pret iesnām. Pilošs deguns var radīt tādu diskomfortu!... Tāpēc ielieciet savā ceļojuma aptieciņā kādu no pretiesnu līdzekļiem. Galvenais, lai tas būtu saudzīgs deguna ādai un gļotādai!
• Pret sāpēm. Ceļā var piemeklēt dažādas sāpes, piemēram, galvassāpes, vēdera, muguras vai kakla sāpes, tāpēc iegādājieties atbilstošus medikamentus. Nodrošinieties arī ar krēmu (ziedi) pret sastiepumiem un iekaisumiem.
• Pret kuņģa un zarnu trakta traucējumiem. Ceļojuma aptieciņā sarūpējiet līdzekļus caurejas gadījumiem, pret aizcietējumiem, sliktu dūšu, vēdera uzpūšanos, gremošanas uzlabošanai.
• Pret alerģiju. Nav iespējams paredzēt, kādas alerģijas ceļā var piemeklēt (izsitumi pēc insektu kodieniem, reakcija uz putekļiem, putekšņiem utt.), tāpēc svarīgi nodrošināties ar kādu no antihistamīna preparātiem. Odus efektīvi atgaiņā augu valsts ēteriskās eļļas, piemēram, krustnagliņu eļļa.
• Pret saules apdegumiem. Noderēs krēmi pirms un pēc sauļošanās.
• Pret nemieru un satraukumu. Vienkāršs, maigs, bet iedarbīgs līdzeklis – baldriāna tabletes, bet, ja piemeklējušas sāpes sirds apvidū, palīdzēs validols.
EKSPERTI
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI