LV
RU

Veselas kājas? Skaistas kājas!

Veselas kājas? Skaistas kājas! Ar sāpošām kājām zvaigznes nesasniegt... Mjā, vērts padomāt! Un, protams, rīkoties! Vasara klāt, un sauli grib ieraudzīt arī kājas! Bet īsti labi jūtamies tikai tad, ja tās nav nogurušas un pietūkušas, ja kapilāri nav paplašināti un ja ikru muskuļos nav iemetusies sāpe.
Spriežot pēc 3000 gadu veciem zīmējumiem, Senajā Ēģiptē dejotāji pietūkumu un neglītos bumbuļus uz apakšstilbiem slēpa, nosaitējot kājas. Ko iesaka mūsdienu medicīna? Neatstāt bez ievērības pat šķietami vienkāršas sūdzības par savu kāju veselību! Un profilakses pasākumi ir aktuāli vienmēr!

Fiziskās aktivitātes.
Tās nepieciešamas ikvienam, sevišķi tiem, kam dienas lielākā daļa darba vai citu iemeslu dēļ jāpavada stāvus (piemēram, pie letes) vai sēdus (pie rakstāmgalda). Ik pa laikam kājas jāatpūtina. Apakšstilbu muskuļi palīdz venozo asiņu plūsmu virzīt no pēdām uz augšu, venozo atteci atvieglo kāju pacelšana uz augšu. Var nogulties uz paklāja un kājām gaisā „pabraukt ar velosipēdu”. Kājas labi izvingrina peldēšana, aerobika, braukšana ar velosipēdu.

Ērta poza. Ilgstoši stāvot, spiediens ir uz vēnu sieniņām apakšstilbu apvidū. Ilgstoša pārlidojuma vai pārbrauciena laikā parūpējieties, lai sēdēt būtu ērti, lai krēsla mala nespiestu paceles vēnas. Nesēdiet ar sakrustotām kājam, jo tā tiek nospiestas vēnas un traucēta asinsrite. Ik pa laikam vēlama nodarbju maiņa, piemēram, ja ilgāku laiku stāvējāt, nu pavingriniet ikru muskulatūru, paceļoties pirkstgalos, nolaižoties, tad nostājoties uz papēžiem, neatraujot tos no grīdas, un atkal atpakaļ.

Apavu izvēle. Dodiet priekšroka tikai ērtiem apaviem, kuros kājas var brīvi elpot. Sievietēm jāatceras, ka ilgstoši staigāt augstpapēžu apavos ir kaitīgi ne tikai kājām, bet arī mugurkaulam un vispār organismam kopumā.

Izvairīties no karstuma. Nav ieteicams zvilnēt svelmainā saulē, īpaši ja karstums pārsniedz 28 grādus. Tāpat jāatturas no pārāk karstas vannas, saunas, arī ilgstošas rosīšanās, piemēram, virtuvē. Labvēlīgu iespaidu atstāj bradāšana līdz ceļiem pa ūdeni, vēsa duša vai kāju aplaistīša ar vēsu ūdeni (vismaz divas reizes dienā pa piecām minūtēm) virzienā no pēdām uz sirdi. Īpaši tas ieteicams vasarā un pēc lielas slodzes. Savukārt auksta duša vasarā no rīta palīdz tiem, kam ir paplašinātas vēnas.

AK, KĀJAS, KĀJIŅAS!...

Cilvēkam tās ir tikai divas, tāpēc par tām jārūpējas, kā pienākas. Lūdzām dalīties pieredzē trīs dažādu profesiju pārstāvjus. UĢIS KLĒTNIEKS kāpj kalnos, skrien un slēpo. Šopavasar Nordea Rīgas maratonā viņš piedalījās tūlīt pēc nokāpšanas no Elbrusa.
– Galvenais, kas man vajadzīgs kvalitatīvām fi ziskajām aktivitātēm, ir labi apavi ar speciālām zolītēm. Dažādiem sporta veidiem tās atšķiras. Piemēram, skriešanai der zolītes ar gelu, kas amortizē triecienus gan potītēm, gan mugurai, gan gūžām, koriģē arī pēdas pamatni. Ja kalnu slēpošanas zābaki spiež, parasti vainīgi ir nevis zābaki, bet nepiemērotas zolītes. Tās uzsildot, zābaks lieliski piemērojas kājai.
Svarīgas ir arī labas zeķes. Kalnos kāpjot, kad kājas neatrodas tikai horizontāli un gadās sadauzīt kāju pirkstus, atsist nagus, palīdz kompresijas zeķes ar otro kompresijas pakāpi. Skrienot garas distances, zeķes jūtami atvieglo vēnu slodzi.
Vēl, dodoties garākās distancēs, ņemu līdzi kādu dezinficējošu, antibakteriālu līdzekli (gelu, leikoplastu, plāksteri), kas ātri sadziedē noberzumus, tulznas u.tml. Jā, un līdzi noteikti jābūt diviem zeķu pāriem, jo, ja kājas gadās samērcēt, tulznas būs neizbēgami!

Skrundas Latvijas aptiekas farmaceite AUSMA PAVLOVSKA zina, ko nozīmē just savas kājas – viņa piedzīvojusi divas operācijas.
– Iespējams, kāju vēnu vājuma iemesls man bija iedzimtība. Operācijas tika veiktas pagājušajā gadā – martā un decembrī, un nu jūtos labi, pat ziedes vairs nelietoju, jo tūska neveidojas. Kompresijas zeķes pēc flebologa ieteikuma gan vēl nēsāju. Kājas tajās jūtas labi, nenogurst. Pamainu arī nodarbes – piemēram, atguļos, kājas paceļot augstāk, dodos garākās pastaigās vai strādāju dārzā.
Klientiem, kas aptiekā interesējas par līdzīgām kāju problēmām, iesaku kādu ziedi vai bezrecepšu medikamentus, tomēr vienmēr atgādinu, ka katrs gadījums ir individuāls, tāpēc nepieciešama speciālista konsultācija.

Pianiste DIĀNA ZANDBERGA regulāri koncertē ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, strādā Ķekavas mūzikas skolā par klavierskolotāju un patlaban gatavojas pabeigt doktora darbu.
– Dienas lielāko daļu pavadu pie klavierēm. Mani vaļasprieki ir saistīti ar kustību: katru rītu skrienu krosu pa mežu, ziemā slēpoju, peldos ezerā līdz vēlam rudenim. Fiziskā forma ir ļoti svarīga, jo tikai tā iespējams nospēlēt tehniski sarežģītus skaņdarbus. Pirms grūta koncerta vai treniņa vienmēr kārtīgi iesildu visu ķermeni, īpaši muguru. Pēc lielas slodzes svarīgi arī atsildīties, izdarot stiepšanās vingrinājumus. Lai cik savādi tas būtu, bet sāpes kājās bieži jūtu pēc solokoncertiem. Varbūt tādēļ, ka, spēlējot klavieres, rokas atdod un saņem enerģiju no mūzikas, tāpēc tajās nepaliek sasprindzinājums, savukārt kājas līdzsvaro visu ķermeni. Iekšējā līdzsvara un fiziskās formas uzturēšanai man ir nepieciešams arī balets, tas attīsta grāciju un lokanību, norūda spēku un izturību. Esmu mācījusies privātajā baleta skolā Baleta pasaule pie leģendārās balerīnas Irēnas Strodes, tagad dejoju baleta studijā Grande pie Aišas un Tāļa Sila. Starp citu, nu zinu, ko nozīmē nodejot baleta variāciju, jo XVIII starptautiskā baleta festivāla galā koncertā Latvijas Nacionālajā operā uzstājos ar Vāgnera mūzikas atskaņojumu.
Lai likvidētu nogurumu un sasprindzinājumu kājās, palīdz arī ūdens procedūras: pirts (tajā eju katru nedēļas nogali, visu ķermeni noperu ne tikai ar tēva gatavotu bērza, bet arī ar kadiķu slotiņu), aukstas peldes, kontrastduša. Divas reizes gadā man nepieciešams muguras masāžas kurss. Ja nu tomēr notiek kas neparedzēts, tad jebkurai kaitei dažu minūšu laikā palīdz akupunktūras masāža.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.