LV
RU

Veselība – viena...

Veselība – viena... ...slimību – daudz, tāpēc ik dienas gādāsim par to, lai vienmēr esam mundri un dzīvespriecīgi!

Visos laikos cilvēki alkuši atklāt mūžīgās jaunības, nemirstības vai vismaz ilgdzīvošanas noslēpumu. Brīnumlīdzeklis tā arī nav atrasts, toties varam droši uzticēties zinātnes un medicīnas arvien jaunajiem veselības saglabāšanas līdzekļiem, tostarp uztura bagātinātājiem. Skeptiķi gan iebilst, ka „mākslīgas piedevas” nav vajadzīgas, viss nepieciešamais uzturā jau ir. Teorētiski – jā, tomēr praktiski šo neaizvietojamo un vitāli nepieciešamo uztura faktoru mūsu organismā trūkst, jo ēst garšīgi un sātīgi vēl nenozīmē, ka no uzturvērtību viedokļa mūsu izvēle ir nevainojama.

Kas organismam ir svarīgi? Pirmkārt, uztura lielās pamata grupas: olbaltumvielas, ogļhidrāti un tauki, minerālvielas, mikroelementi un vitamīni. Piemēram, cinks nepieciešams insulīna, dzimumhormonu un augšanas hormonu darbībai, redzes, taustes un ožas asumam, magnijs gādā par 300 fermentu reakcijām un enerģijas radīšanu, selēns ir svarīgs pretnovecošanas mikroelements, utt. Normālai vielmaiņai svarīgi arī fitoncīdi, fitohormoni, ēteriskās eļļas, fermenti jeb enzīmi. Bez kaut kā no tā visa organisms kādu laiku var arī iztikt, bet, kad krājumi izsīkst, veselība sāk šķobīties. Piemēram, uz vecumu vielmaiņas procesi organismā samazinās, līdz ar to sarūk arī vielas, kas gādā par locītavu skrimšļu elastīgumu. Ļoti bieži hronisku nogurumu rada avitaminoze, kuras iemesls ir neregulāras maltītes vai aplamas diētas, jo tas organismā izraisa apjukumu, un vitamīni un minerālvielas aiziet atkritumos. Izslēdzot no uztura kādu svarīgu produktu, piemēram, gaļu, var veidoties dzelzs defi cīts. Toties, lietojot uztura bagātinātājus, ir iespēja sevi nodrošināt ar nepieciešamajiem vitamī niem, minerālvielām un polinepie sā tinātajām taukskābēm. Arī zāļu tējas (pelašķi, asinszāles, liepziedi piparmēt ras utt.), medus, zivju eļļa, linsēklu eļļa utt. ir sava veida uztura bagātinātāji, jo satur dažādas minerālvielas un mikroelementus. Imūnsistēmu stiprina, piemēram, priežu pumpuri, bet smadzeņu enerģijas ražošanai un atmiņas uzlabošanai noder kviešu dīgsti, alus raugs un zemesrieksti (ar mizu). Pat gauso vielmaiņu iespējams pamodināt – ēst, teiksim, piecas nelielas maltītes dienā vai trīs kārtīgas ēdienreizes un divas regulāras uzkodu reizes. Tas viss vairo ne tikai enerģiju, bet arī dzīvesprieku!
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.