LV
RU

Veselībai un labsajūtai – FIZIOTERAPIJA

Veselībai un labsajūtai – FIZIOTERAPIJA

Ja saslimšana vai ievainojums ierobežo spēju kustēties un veikt ikdienas funkcionālās darbības, tad noder fizioterapija. To arī izmanto, lai novērstu kustību zudumu, vēl pirms tas noticis.
Fakti no vēstures

Fizioterapiju ārstniecībā sāka izmantot jau Hipokrāts un Galēns. Renesanses laikmetā sāka veidoties sporta fizioloģija. Itāliešu ārsts Hieronīms Merkuriāls 1569. gadā publicēja darbu Vingrošanas māksla. Par modernās fizioterapijas sākumu uzskatāms 19. gadsimts. Nozīmīgs ir “zviedru vingrošanas tēva” Pēra Heinrika Linga veikums – šis paukošanas speciālists, izmantojot savas zināšanas anatomijā un fizioloģijā, radīja ārstniecisko vingrošanu, 1813. gadā kļuva par Stokholmas Karaliskā centrālā vingrošanas institūta direktoru. Savukārt amerikāņu ārsts un fiziologs Ostins Flints juniors bija pirmais profesors ar praktisku pieredzi medicīnā un zinātnisku ievirzi, veica nozīmīgus pētījumus sirds un asinsrites fizioloģijā, izglītoja fiziskās audzināšanas speciālistus.

Pielietojamās tehnikas un metodes

Fizioterapeiti izmanto pacienta slimības vēsturi un fiziskas pārbaudes, lai izveidotu atveseļošanās plānu, izvēlētos pacientam vispiemērotākās tehnikas un metodes. Piemēram, kinezioloģija ārstē funkcionālus traucējumus, palīdz atjaunot muskuļu līdzsvaru. Ārstēšanā tiek izmantotas locītavu manipulācijas, iedarbošanās uz meridiāniem un akupunktūras punktiem, reflektoras procedūras utt. Slinga jeb elastīgo saišu terapija ieteicama, ja ir kustību un balsta aparāta problēmas, galvas un muguras sāpes, arī sievietēm pēc dzemdībām. Tiek izmantots speciāls aprīkojums (elastīgas un neelastīgas saites, balansa spilveni u. c.), lai varētu veikt vingrinājumus, kas palielina muskuļu spēku un izturību, uzlabo stabilitāti locītavās. Savukārt kustību terapija ūdenī ir efektīva un droša, jo samazinās slodze uz ķermeņa locītavām, toties organisms patērē uz pusi vairāk enerģijas nekā uz zemes. Šāda fizioterapija īpaši piemērota pacientiem ar funkcionāliem traucējumiem, perifērās un centrālās nervu sistēmas bojājumiem, muguras sāpju problēmām, sirds un asinsvadu un elpošanas sistēmas slimībām. Vingrošana ūdenī uzlabo stāju, stiprina nervu un maņu sistēmu, mazina fizisko un emocionālo sasprindzinājumu. Nodarbības notiek baseinā, kur ūdens temperatūra ir 27–30 grādu, kas nodrošina ķermeņa optimālu siltuma regulāciju.

Amerikas pieredze

Amerikas Fiziskās terapijas specialitāšu padome kā pirmo 1981. gadā sertificēja kardiovaskulāro un plaušu fizioterapiju. Šīs ārstniecības personas palīdz pacientiem atveseļoties no sirds, plaušu un elpceļu saslimšanām. Vispopulārākā ir klīniskā ortopēdija (2019. gadā ASV bija 15 596 sertificēti fizioterapeiti) – šie speciālisti ārstē ievainojumus, nelabvēlīgu kaulu, muskuļu, cīpslu, saišu un locītavu stāvokli, palīdz arī artrīta pacientiem un tiem, kas atkopjas pēc operācijām. Fizioterapeiti, kas specializējas klīniskās neiroloģijas fizioterapijā, strādā galvenokārt slimnīcās un rehabilitācijas centros, palīdzot atveseļoties pacientiem ar dažādām neiroloģiskām slimībām, traumām un traucējumiem. Līdz ar sabiedrības novecošanos aizvien nozīmīgāka kļūst geriatrisko pacientu aprūpe – fizioterapeiti viņiem palīdz, ja ir muskuļu un skeleta, kā arī progresējošas neiroloģiskās saslimšanas. Savukārt klīniskās pediatrijas fizioterapija ārstē jaunus cilvēkus – no jaundzimušajiem līdz tīņiem, visbiežāk sniedz palīdzību pacientiem ar cerebrālo trieku, autismu, cistisko fibrozi utt. Onkoloģijas fizioterapijas speciālisti palīdz atkopties no tādām problēmām kā hroniskas sāpes, vājums, kaulu blīvuma samazinājums. Klīniskās sporta fizioterapijas speciālisti ir eksperti traumu kopšanā un rehabilitācijā, palīdz amatieriem un profesionāliem sportistiem. Kustību terapijas jaunākie atzari – sieviešu veselības uzlabošana un klīniskā elektrofizioloģija (ārstē saslimšanas, kas saistītas ar nervu un muskuļu bojājumiem, ko izraisījusi bojāta āda vai rētas). Savukārt rētu apkopšanas speciālisti plāno saņemt padomes sertifikāciju 2022. gadā. Viņi ārstē gan virspusējas, gan dziļas rētas, koncentrējoties uz ķermeņa sistēmu savstarpējo mijiedarbību un to, kā vienas sistēmas ārstēšana ietekmē pārējās.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.