Viss par temperatūru
Kas ir ķermeņa temperatūra? Tā ir katra organisma individuāla īpatnība, ko regulē iekšējās kontroles mehānismi. Hipotalāmu – starpsmadzeņu apakšējo daļu – nosacīti dēvē par termoregulācijas centru. Tas uztur iekšējos orgānos pastāvīgu asins temperatūru 37–38 grādu robežās, sašaurinot vai paplašinot asinsvadus ar svīšanu (atdziestot) vai drebuļiem.
Kāda ir normāla temperatūra? Katram cilvēkam tā var atšķirties no vidējās (36,6 grādi). Temperatūra no 35,5 līdz 37,2 grādiem uzskatāma par normālu. Par nedaudz zemāku vai augstāku rādījumu, ja pašsajūta ir laba un nav veselības problēmu, nav jāuztraucas.
Paaugstināta temperatūra ir virs 37,8 grādiem. Augstākā temperatūras robeža ir 43 grādi.
Kā mērīt temperatūru? Precīzāk temperatūru var izmērīt mutē vai taisnajā zarnā, respektīvi, tuvāk organisma iekšējai videi, asinsvadu tuvumā. Padusē temperatūras rādījums ir nedaudz zemāks, jo ādas normālā temperatūra parasti ir par vienu grādu zemāka (ap 36,6) nekā rektālā (taisnās zarnas) temperatūra.
Ar ko mērīt? Ar klasisko termometru vai digitālo mērierīci. Pēdējā ir precīzāka un ātra – īpaši svarīgi tas ir bērniem, jo viņi nespēj mierīgi nosēdēt ar termometru padusē.
! Veicot vairākus mērījumus pēc kārtas, digitālais termometrs uzsilst un rāda vairāk, nekā ir patiesībā.
Vai temperatūra diennakts laikā var atšķirties? Augstāka tā ir agri no rīta un ap pulksten 16 līdz 18 (amplitūda ir apmēram 0,6 grādu robežās).
Kas ietekmē temperatūru? Visbiežāk temperatūras paaugstināšanos izraisa infekcijas slimības. Mērījums var paaugstināties arī emocionālā stāvokļa (stress, depresija vai citi iemesli) ietekmē, pēc intensīvām fiziskajām nodarbībām, sātīgas maltītes, kā arī dienas otrajā pusē. Iemesls temperatūras svārstībām var būt neprecīza mērierīce, tāpēc ieteicams pārbaudīt ar citu termometru, mērījumu atkārtot dažādos laikos un vēl nākamajā dienā. Dažkārt vīrusu infekcijas gadījumā temperatūra var pazemināties. Parasti iemesls ir virsnieru darbības un imunitātes traucējumi.
Vai augsta temperatūra jānosit ar zālēm? Visbiežāk saslimšanu izraisa vīrusi. Normālā ķermeņa temperatūrā tie labi vairojas, bet ar paaugstinātu temperatūru organisms mēģina izkarsēt vīrusus, un tā parasti liecina par labu imunitāti.
Ja temperatūra nav augstāka par 38,5 grādiem – tā ir subfebrila jeb pirmsdrudža temperatūra –, tad organisma dabisko aizsargreakciju nevajadzētu samazināt ar medikamentiem, bet vērot pašsajūtu. Tas attiecas arī uz bērniem. Mazi bērni slimo bieži – ātri dabū augstu temperatūru. Piedzimstot olbaltumu viņi ir ieguvuši no vecākiem, nu tas jāpārkausē par savējo; to var panākt tikai ar augstas temperatūras palīdzību. Bērni augstu ķermeņa temperatūru panes daudz vieglāk nekā pieaugušie, jo viņiem termoregulācijas centrs darbojas labāk nekā pieaugušajiem. Ja temperatūru visu laiku cenšas pazemināt, tas vīrusiem palīdz vairoties, bet nepalīdz atveseļoties. Temperatūra jāpazemina, ja bērns kļūst gurdens, apātisks, vēlas tikai gulēt.
! Bērniem, kam kādreiz bijuši krampji, temperatūras paaugstināšanās virs 38 grādiem nav vēlama.
Pacientiem ar dažādām sirds un asinsvadu slimībām temperatūras paaugstināšanās var izraisīt pulsa paātrināšanos, tādējādi apgrūtinot sirdsdarbību.
Ja ir ne tikai paaugstināta temperatūra, bet arī sūdzības, tad vajadzētu iziet pilnu izmeklējumu kursu, lai noskaidrotu, vai iemesls nav kāda hroniska kaite.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
