Vitamīni un minerālvielas. Kālijs.
Kālijs ir vitāli svarīga minerālviela, kas atrodas nervu, muskuļu, nieru, smadzeņu, sirds audu un sarkano asinsķermenīšu šūnās un starpšūnu šķidrumā. Audos tas ir šķīstošu sāļu veidā un nodrošina šūnu darbību.
Sirdij ļoti būtiska ir trīsvienības – kālija, magnija un kalcija – mijiedarbība: kālijs nepieciešams sirdij, magnijs nodrošina tā atgriešanos šūnās, aizkavē kalcija izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās un mazina asins recēšanas aktivitāti, savukārt kalcijs sekmē iziešanu no tām. Kālijs un magnijs uzlabo vielmaiņas procesus un palīdz novērst sirdsdarbības traucējumus. Savukārt kālijs kopā ar nātriju nodrošina šūnu apvalku caurlaidību, ļaujot organismā cirkulēt ūdenim.
Kālija zudumus izraisa stipra svīšana vai caureja, kā arī – līdz ar vielmaiņas produktu uzkrāšanos organismā – to rada ar nātriju bagāts uzturs. Kālijs – arī viegli absorbējamā citrātu formā (sārmainā veidā) – veicina nātrija un lieko kaitīgo citu sāļu pārpalikumu, kas veidojas vielmaiņas gaitā, izdalīšanos no organisma kopā ar ūdeni. Tas palīdz mazināt tūsku, augstu asinsspiedienu un nieru problēmas.
Kālijs nepieciešams:
• fiziski aktīviem cilvēkiem, īpaši sportistiem;
• ja ir sirds un asinsvadu problēmas;
• fiziska un garīga izsīkuma, ilgstošas emocionālās spriedzes gadījumos;
• skolēniem un studentiem eksāmenu periodā;
• stingru diētu ievērotājiem;
• ja uzturā ir par maz šķiedrvielu, augļu, dārzeņu;
• ja pārmērīgi tiek lietots sāls;
• senioriem.
KĀLIJS:
UZLABO SMADZEŅU DARBĪBU, jo palīdz saglabāt osmotisko līdzsvaru starp šūnām un intersticiālo šķidrumu jeb, citiem vārdiem, kad organismā ir pārāk maz kālija, šķidrumi tajā necirkulē tā, kā vajadzētu.
SAMAZINA INSULTA RISKU, jo uzlabo nervu sistēmas, sirdsdarbības un ūdens līdzsvaru ķermenī. STIPR INA SIRDS VESELĪBU, jo stabilizē sirdsdarbību.
NORMALIZĒ ASINSSPIEDIENU , ja uzturā mērķtiecīgi tiek lietota pārtika, kas satur daudz kālija, un samazināts to ēdienu patēriņš, kuros ir daudz nātrija.
SPĒCINA KAULUS. Zinātnieki atklājuši, ka kālijs samazina vielu uzsūkšanos, kurā kauli noārdās, tāpēc to izturība pastiprinās. Sievietēm, sevišķi menopauzes laikā, kālija lietošana ir ļoti svarīga, jo šī minerālviela samazina osteoporozi jeb kaulu demineralizāciju.
MAZINA MUSKUĻU KRAMPJUS. Tos izraisa kālija deficīts, kas vajadzīgs gan muskuļu kustīgumam, gan lai līdzsvarotu šķidrumu daudzumu šūnās.
PALĪDZ ATBRĪVOTIES NO CELULĪTA – pārmērīgas saistaudu ieaugšanas ap tauku šūnām vielmaiņas traucējumu rezultātā.
UZTUR VESELĪGU ĶERMEŅA SVARU , jo atslābina saspringušus muskuļus, spēcina sirdi un nervu sistēmu, palīdz likvidēt šķidruma un sāļu aizturi organismā, izvadot lieko šķidrumu
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
