Vitamīni un minerālvielas. Magnija citrāti
Visvairāk magnija atrodas kaulos: aptuveni 65%, muskuļos – 25%, kā arī citās ķermeņa šūnās un šķidrumos.Šī minerālviela ir iesaistīta enerģijas ražošanā, gādā, lai pilnvērtīgi darbotos muskuļaudi un nervu šķiedras, piedalās vēl daudzos bioķīmiskajos procesos, tostarp olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku pārstrādē. Pietiekams magnija daudzums ir nepieciešams, arī lai saglabātu normālu kālija līmeni. Turklāt magnijs sacenšas ar kalciju par uzsūkšanos nierēs un ieplūšanu šūnās, tāpēc to dēvē par dabisku kalcija kanālu blokatoru.
Iemesli, kāpēc rodas magnija deficīts, var būt dažādi – iedzimta nespēja uzsūkt vai saglabāt magniju, organisms to izdala pārmērīgā daudzumā vai uzturā netiek pietiekami lietoti ar magniju bagāti produkti. Magnija trūkums īpaši var būt izjūtams pavasarī, kad drēgnums mijas ar siltuma uzplūdiem un arī vielmaiņa cenšas pieskaņoties norisēm dabā.
Organisms pats magniju neražo – tas jāuzņem ar uzturu, bet deficīta gadījumā jālieto magnija preparāti. Magnija laktātu daļa cilvēku nepanes, un tas viņu organismā neuzsūcas. Magnija oksīds ir neorganisks savienojums, kas, nonākot kuņģa skābajā vidē, sadalās, ātri uzsūcas un tajā pašā laikā neitralizē sālsskābi. Savukārt magnija citrāts, kuru dēvē par šūnu dabisko nomierinātāju, ir viena no vislabāk pārstrādājamajām magnija formām, jo citronskābes sāļi organismā uzsūcas viegli un ātri; šī molekula ir mazāka, tādēļ papildus nav nepieciešams lietot B6 vitamīnu. Tikai jāņem vērā, ka magnijs ļoti aktīvi piesaista ūdeni, tāpēc, lai izvairītos no kuņģa un zarnu trakta problēmām, jebkuram magnija preparātam jāuzdzer glāze ūdens, lai tas izšķīst.
Tiem, kuriem ir kaulu problēmas un pastiprināti jāuzņem kalcijs, papildus nepieciešams magnijs. Arī tad, ja trūkst D vitamīna, paralēli profilaktiski ieteicams lietot magnija preparātus.
INTERESANTI
ASV sporta ārstu novērojums: magnija papildu uzņemšana attaisnojas, ja uzlabojas fizisko nodarbību kvalitāte.
! Par uztura bagātinātāju un vitamīnu lietošanas nepieciešamību vienmēr jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
