LV
RU

Zāles vien nepalīdz!

Zāles vien nepalīdz! Hipokrats ir teicis: "Lai ēdiens ir tavas zāles un tavas zāles ir ēdiens." Ja ir veselības problēmas, tātad kaut kas jāmaina ikdienas uzturā!

Veselības centra Vivendi uztura speciāliste LIENE SONDORE ikdienā konsultē dažāda vecuma cilvēkus par uztura jautājumiem, reizēm dodas uz Rīgas sociālajiem dienas centriem un Sarkano Krustu, uz invalīdu biedrībām, pensionāru klubiem vai kulinārijas pulciņiem visā Latvijā, kur vada seminārus un praktiskās nodarbības.

Viņas receptes var atrast arī žurnālā Pie Galda!. Ēdienu gatavošana ir Lienes kaislība. "Mana mamma ilgus gadus bija diētas māsa, un es esmu uzaugusi ar mājās gatavotu ēdienu. Nevaru iedomāties, ka man vajadzētu nopirkt, piemēram, maizi, arī kliņģeri vai torti – pašas gatavotie našķi ir garšīgi, turklāt ekonomiski izdevīgi! Priecājos, ka mani bērni domā tāpat," saka Liene.

– Ēšanas paradumi laikam daudziem būtu jāmaina principiāli?
– Jā, tas ir pats galvenais! Pirmkārt, visiem – gan maziem bērniem, gan strādājošiem cilvēkiem, gan senioriem – jāēd regulāri, vismaz trīs reizes dienā. Otrkārt, uzturā jālieto produkti ar zemu piesātināto tauku saturu un daudz vairāk dārzeņu un augļu. treškārt, lielu daļu vitamīnu uzņemam ar uzturu, un tagad, ziemā, tas ir jo īpaši aktuāli. Viss iepriekš minētais nepieciešams gan veselības saglabāšanai, gan slimību profilaksei.
– Ko noteikti vajadzētu ievērot?
– Vislabākais špikeris ir uztura piramīda. Tās pamatnē Pasaules veselības organizācija rekomendē 40 procentu no dienas kopējās enerģijas nodrošināt ar graudaugu valsts produktiem, tālāk – dārzeņi un augļi (35 procenti), piena produkti, gaļa un zivis (20 procenti) un taukvielas (5 procenti). No pieredzes zinu, ka daudzi seniori ir iecienījuši ātri vārāmās putras, taču vērtīgāki ir pilngraudu produkti (pilngraudu maize, pilngraudu makaroni, pilngraudu auzu pārslu putra utt.), jo tie nodrošina ar enerģiju, balastvielām, olbaltumvielām, minerālvielām (senioriem īpaši nepieciešams kālijs, kalcijs un magnijs) un vitamīniem (tostarp folskābi un karatonoīdiem). Putrai tagad var pievienot, piemēram, rīvētus burkānus vai saldētas ogas. Visvērtīgākie ir attiecīgajai sezonai atbilstoši vietējie dārzeņi un augļi – kāļi, rutki, burkāni, rāceņi, bietes, āboli utt. Dārzeņus dienā vajadzētu apēst 500 gramu (puse šķīvja katrā ēdienreizē – svaigi, sautējumā vai zupā) un 200 gramu augļu (piemēram, 1-2 āboli). Un tad nevajadzēs raizēties par aizcietējumiem! Ieteicams izvēlēties vājpiena produktus (biezpiens, paniņas, kefīrs, jogurts bez piedevām).
– Cik regulāri vajadzētu ēst gaļu un zivis? Vai atbalstāt veģetārismu?
– Nedēļā ieteicamas 2-3 veģetāras dienas un 300-600 gramu gaļas vai zivju. Gaļu vajadzētu sautēt vai cept cepeškrāsnī, nevis ēst cīsiņus, desas vai citus gaļas izstrādājumus. Par zivīm seniorus esmu dzirdējusi sakām – negaršo, dārgas, tām ir asakas... Bet tirgū tas nemaz nav dārgas! Piemēram, mūsu, piecu cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un trīs bērni: 20, 17, 15 gadus veci) ik nedēļu pērku divus kilogramus reņģu, kas maksā 0,80–1,00 eiro kilogramā, un pietiek arī sunim un kaķim. Arī laša zupas izlase – ļoti labs taukskābju avots! – ir ekonomiski izdevīga.
– Pacientu iecienītais profesors Danilāns kopā ar ņipro Inesi Ziņģīti ir uzrakstījis grāmatu Speķītim nav ne vainas!. Viņš uzsver, ka nevajag pārspīlēt ar kāda produkta nozīmīgumu vai kaitīgumu – galvenais ir samērīgums.
– Protams! Samazināt vajadzētu treknos un mazvērtīgos produktus (margarīns, gaļas izstrādājumi u.c.) un dot priekšroku labas kvalitātes eļļai, sviestam, avokado. Sāli var aizstāt, piemēram, ar seleriju (sakne vai kāti) vai kaltētiem zaļumiem – veselīgi un garšīgi! Un dzert vislabāk ir tīru ūdeni, arī zāļu tējas, turklāt pietiekami daudz – tad gan pašsajūta uzlabojas, gan asinsspiediens normalizējas, gan aizcietējumi un galvassāpes pāriet.
– Ne visus vitamīnus var uzņemt ar uzturu. Ko vajadzētu lietot atsevišķi?
– Zivju eļļu un D vitamīnu. Bet vispār par to vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu.
– Esat arī nūjošanas instruktore. Kādas fi ziskās aktivitātes senioriem iesakāt?
– Katru dienu vismaz pusstundu vajadzētu aktīvi staigāt, sparīgi vēzējot rokas, vai vingrot, vai nūjot, jo tas stiprina organismu, uzlabo pašsajūtu.

LIENES SONDORES reņģu recepte
Reņģes iztīra, apslaka ar citronu vai apelsīnu sulu, pārkaisa ar pipariem, ķiplokiem vai citām garšvielām, var aprasināt mazliet ar olīveļļu (tai ir augsta cepšanas temperatūra, neveidojas kancerogēnie savienojumi). Liek plātī uz cepampapīra un cep krāsnī 15-20 minūtes 200 grādu temperatūrā.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.