Zelta vidusceļš ... pie ledusskapja?!
Sāp vēders, kuņģis raujas čokurā vai jāievēro diēta, bet – ak, kā gribas labi paēst!... Kādas ir raksturīgākās kļūdas, ko parasti pieļaujam? Ko iesākt, lai vēders nesāpētu?
Vēderārsts, profesors, medicīnas zinātņu doktors, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents ANATOLIJS DANILĀNS ir cilvēks, kura padomos labprāt ieklausās pat rūdīti skeptiķi. Allaž omulīgais un smaidīgais dakteris uz pacientu jautājumiem parasti atbild kā rotaļājoties, un tas māca arī viņus attiekties pret dzīvi vieglāk. Starp citu, 2009. gadā profesors saņēma Gada balvu medicīnā, 2012. gadā – profesora Ilmāra Lazovska balvu medicīnā.
– Vēdersāpes nevienam nesagādā patīkamas sajūtas. Kā šādos gadījumos vajadzētu rīkoties?
– Vispirms jātiek skaidrībā par vēdersāpēm. Tās iedalāmas trijās grupās.
Pirmajā – sāpes cilvēkam iepriekš nav bijušas, bet nu pēkšņi sākušās un ir stipras, pat mokošas. Šādos gadījumos pie ārsta jāgriežas nekavējoties, vilcināties nedrīkst, jo var būt nepieciešama operācija.
Otrā veida sāpes – hroniskas, ilgstošas. Šādos gadījumos pacientam nepieciešama saruna ar ārstu, lai saprastu, kāpēc vēders sāp, un atbilstoši rīkotos, lai sāpes novērstu.
Trešā veida sāpes – hroniskas, bet nav nekā „krimināla”, tās nav bīstamas, tikai funkcionālas. Pie ārsta jādodas, lai uzsāktu ārstēšanos, jāievēro dienas režīms un veselīgs dzīvesveids.
Vistrakākā kļūda, ko cilvēks pieļauj, – ja agrāk vēders nav sāpējis, nu sāpes kļuvušas akūtas, stipras un ilgstošas, bet viņš pie ārsta neiet, cerot, ka viss pāries tāpat. Vēl viena kļūda – ka neiet pie ārsta vispār, jo sāpes nav sevišķi izteiktas un palaikam mitējas. Un atrunājas, ka medicīna ir pārāk dārga, tāpēc labāk izvēlēties pūšļotāju... Nu, tas nav nopietni! Ja ir otrā veida sāpes, pie ārsta jāiet noteikti! Cita lieta, ja ir trešā veida sāpes – tad dažreiz novērojams pat pretējais: cilvēks pārlieku bieži veic dažādus izmeklējumus, meklējot sev „bīstamu slimību” un tā bojājot sev nervus.
– Vēloties „sākt jaunu dzīvi”, dažreiz tiek pieņemti pat kardināli lēmumi un... gadās no vienas galējības iekrist otrā. Ko jūs ieteiktu paturēt prātā?
– Pats galvenais – vēders būs jums pateicīgs, ja ik dienu ievērosiet veselīgu dzīvesveidu. Padomi tie paši, kas līdz šim jau zināmi, nosaukšu tikai galvenos. Pirmais – pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs, izslēdzot produktus, ko organisms nepieņem, bez liekām kalorijām, labi sakošļājot. Iesaku neaizrauties ar dažādām modes diētām, kas ik pa laikam uzpeld pie apvāršņa. Modernā medicīna uzskata: ja vien ārsts pacientam nav konstatējis kādu slimību, tad viņam nepieciešama pilnvērtīga diēta – gan olbaltumvielas, gan tauki, gan ogļhidrāti...; jāēd viss: zivis, gaļa, dārzeņi, maize... Lielākā kļūme, ko daudzi pieļauj, – pārlieku ierobežo sevi: sak, to nevaru atļauties, šis man vispār jāaizmirst... Blēņas! Vienpusīgs uzturs vairāk kaitē nekā dod kādu labumu. Var visu, tikai bez pārmērībām un arī bez ierobežojumiem! Kā mediķis esmu kategoriski pret jebkādām diētām un badošanos. Vielmaiņa cilvēkiem mēdz būt atšķirīga – liela loma ir iedzimtībai un daudziem citiem faktoriem, tāpēc daba nav jālauž. Rādītājs ir tikai viens – veselība un pašsajūta. Ja cukura līmenis asinīs un asinsspiediens ir normāls, arī kardiālā sistēma nedod iemeslu satraukumam un svars strauji nemainās, tad viss ir kārtībā! Īpaša ēšanas režīma ievērošana nepieciešama tikai cilvēkiem ar konkrētām veselības problēmām, un viņiem diētu iesaka ārsts. Veselam cilvēkam nav ieteicams piepeši uz laiku mainīt savu ēdienkarti. Pēc modernās medicīnas atziņām, organismam tas tikai rada nevajadzīgu stresu.
Atļaušos nelielu atkāpi. Mana vecmāmiņa bija apaļīga un ļoti kustīga sieviņa. Reiz, kad jau biju students un samācījies dažādas gudrības, ieminējos, ka viņai varbūt derētu drusku atbrīvoties no liekā svara. Ziniet, ko viņa darīja? Mani gandrīz no mājas izlika! (Smejas.)
Otrs padoms – vismaz dažas reizes nedēļā nepieciešama kārtīga fiziskā slodze (pulss – līdz 120, līdz nosvīšanai!). Vēl – smaids un labs noskaņojums. Cik vien var, neīgņoties, pasmaidīt pat grūtā brīdī. Tas it kā ir vienkārši, bet zinu, kādas atrunas varētu sekot, piemēram: „Dakterīt, man nesanāk, nav laika ne skriet, ne peldēt, ne mierīgi paēst...” Tāpēc, lūdzu, uzrakstiet: profesors Danilāns zina, ka apstākļi ir tādi, kādi tie ir, un ne vienmēr viss iecerētais izdodas, tomēr dažreiz jums, mīļie, pietrūkst... uzņēmības! Kad pacients atrunājas: „Vai dieniņ, to gan nevaru...”, es viņu mudinu: „Vismaz pamēģiniet!”
Visubeidzot, vēl viens padoms – izgulieties labi!
– Ko labu kuņģa un zarnu traktam dod baktēriju kultūras?
– Probiotikas un visu, kas nodarbojas ar normālu zarnu mikrofloru, drīkst lietot akūtas, vīrusu izraisītas caurejas gadījumā, ja mikroflora druku sabojāta ar ēšanu, īsi sakot, ja radušās hroniskas funkcionālas slimības. Baktēriju kultūras var lietot kopā ar antibiotikām, tomēr nevajadzētu to darīt uz savu roku – jākonsultējas ar ārstu.
Smagu slimību ar biotikām izārstēt nav iespējams. Jāatceras – normālu mikrofloru izjauc nevis baktērijas, bet slims, nepareizi darbojošs kuņģa un zarnu trakts. Šādos gadījumos noteikti prasiet padomu ārstam!
– Atturēšanās no kaitīgiem ieradumiem arī uzlabotu veselību...
– Jā, diemžēl daudzi sevi indē ar alkoholisko dzērienu nesaprātīgu lietošanu, smēķēšanu, narkotikām. To gan nevajadzētu! Piemēram, sarkanvīns nav slikts, to var iedzert, bet diemžēl nav iespējams pateikt, kas ar šo cilvēku notiks tālāk. Jo no glāzes vīna var arī saslimt – kļūt par hronisku alkoholiķi. Ir cilvēki, kuri alkoholu nedrīkst lietot nemaz. Tāpēc es kategoriski esmu pret tā popularizēšanu Latvijas iedzīvotājiem! Jo daudzi vienkārši nodzeras! Mēs, ārsti, nevaram prognozēt, kurš sāks ar glāzi vīna un beigs grāvī un nodzēris aknas.
– Un daudzas sievietes, vakarā zogoties pie ledusskapja, risina spēcīgu iekšējo monologu...
– Arī daudzi vīrieši tā dara – viņi nav izņēmums! (Smejas.) Cilvēki nevajadzīgi šausta sevi ar pašpārmetumiem: „Ārprāts, brīvdienās tā pieēdos, nu man ir lieki kilogrami...” Dažu dienu laikā cilvēks nemaz nevar kļūt resns! Man kā mediķim nav iebildumu pret īslaicīgu sagrēkošanu ēšanā (tas, protams, attiecas uz veseliem cilvēkiem). Kāpēc gan sev liegt vienu no svarīgākajiem un patīkamākajiem dzīves priekiem – ēšanas baudu! Pacientiem saku: neliedziet sev neko, ko kārojas, bet pēc tam esiet aktīvi – piemēram, piecpadsmit minūtes mielojieties, tad tikpat ilgi dancojiet! Cilvēki šo ieteikumu parasti uztver ar smaidu – sak, profesors jokojas. Bet tā ir balta patiesība, ko mēs, ārsti, agrāk nemaz nezinājām – muskuļi ļoti saudzē kuņģi un aknas!
– Ko darīt, ja nav ar ko dancot?
– Ha-ha! Laidieties dejā vieni paši, un redzēsiet – drīz jums piebiedrosies pat viskūtrākie!
Bet, ja kādreiz svētku mielasts šķiet tik kārdinošs, ka nav iespējams turēties pretī pārmērībām un gadās apēst par daudz, iesaku aptiekā iegādāties kādu bezrecepšu enzīmu preparātu, kas palīdzēs atrisināt gremošanas problēmas. Nebaidieties – šie uztura bagātinātāji ķermeņa masas pieaugumu nerada! Starp citu, daudz dabisko enzīmu satur arī brīnišķīgs auglis – ananass. Tas ir salds un kalorijām trūcīgs. Nudien, neviens produkts, lietots saprātīgā daudzumā, veselībai dramatiski nekaitē!
Smejies vesels!
Zinātnieki secinājuši, ka smiekli uzmundrina diafragmas darbību, tā savukārt stimulē gremošanas un elpošanas sistēmas, tādējādi iekšējie orgāni, tostarp aknas, saņem tonizējošu masāžu, kas stabilizē aknu funkciju. Labs garastāvoklis visai dienai!
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
