Ziedojot asinis, der zināt!
Asins ziedošana ir ne tikai labs darbs, lai palīdzētu kādam, bet arī iespēja vēlreiz pārliecināties, vai tavā organismā nav iemājojusi kāda nevēlama infekcija!
Ja donors ziedojis pilnu asins vai asins komponenta devu, tiek veikta izmeklēšana, lai pārliecinātos, ka donora asinis ir drošas pacientiem. Tās tiek izmeklētas uz:
• B vīrushepatīta antigēnu;
• C vīrushepatīta antivielām;
• HIV antivielām;
• sifilisa izraisītāja antivielām;
• asinsgrupu un rēzus piederību;
• nepieciešamības gadījumā tiek veikti citi testi donora un pacienta drošības interesēs.
Lai paaugstinātu asins komponentu drošību, asinīs papildus meklē arī vīrusu ģenētisko materiālu (DNS vai RNS), izmantojot molekulārās izmeklēšanas metodes. Tas dod iespēju vīrusus organismā atklāt agrīnā inficēšanās periodā. Atsevišķos gadījumos pozitīvi izmeklējumu rezultāti neliecina par infekciju, bet kādām citām izmaiņām donora organismā.
Valsts asinsdonoru centra mediķi atgādina, ka 3-4 dienas pēc asins ziedošanas ir jāinteresējas par savu analīžu rezultātiem, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 8000 0003.
Rūpējieties par savu veselību un savlaicīgi interesējieties par izmeklēšanas rezultātiem, jo dažos gadījumos ārstēšanās ir jāsāk nekavējoties.
Nepilnas asins standartdevas sagatavošanas gadījumā asins paraugi netiks testēti.
Ievērojot konfidencialitātes prasības, analīžu testēšanas rezultāti pa pastu un e-pastu netiek izsūtīti.
Jautājumu gadījumā zvani 80000003
Vairāk informācijas www.donors.lv
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
