LV
RU

Zobu higiēnas ABC

Zobu higiēnas ABC Lai veidotos mutes higiēnas ieradumi, ja bērniņš ļauj, smaganas jānotīra ar marlīti vai tam paredzētu uzpirksteni. Zobu tīrīšana jāsāk, kad ir izšķīlies pirmais zobiņš. Svarīgi arī mācīt padzerties ūdeni pēc maltītes, lai noskalotu no zobiem ēdiena atlikumus.

Zobi jātīra divas reizes dienā pa divām minūtēm. Galvenais – jānotīra visi zobi no visām pusēm.

Bērniem tiek rekomendēta KĀI tīrīšanas tehnika, proti, jānotīra:
K – kožamās zoba virsmas;
Ā – ārējās zoba virsmas;
I – iekšējās zoba virsmas.

Tīrīšanai izmanto fluorīdus saturošu zobu pastu (fluorīdu saturam jābūt 1000–1500 ppm). Zinātniski pierādīts, ka fluors uzlabo zobu stiprību un piedalās emaljas remineralizācijā. Līdz divu gadu vecumam zobu pastu tikai pieliek pie birstes zariņiem, no triju gadu vecuma to lieto “zirņa graudiņa” lielumā, bet no sešiem gadiem liek pa visu birstes galviņu. Lietojot rekomendēto zobu pastas daudzumu, zobi nav jāskalo, un fluorīdi uz zobu virsmas turpina iedarboties pret skābēm.

Tā kā naktī samazinās siekalu daudzums, zobi kļūst uzņēmīgāki pret skābēm, tāpēc jo īpaši svarīgi mazgāt zobus pirms gulētiešanas.

• Pirmie zobiņi parasti izšķiļas ap sešu mēnešu vecumu.
• Sasniedzot trīs gadu vecumu, bērnam jau ir visi 20 piena zobi.
• Pie zobārsta jādodas pusotra gada vecumā, lai izslēgtu slimību iespējas, kas varētu ietekmēt zobu veidošanos un šķilšanos.
• Ja piena zobus skāris kariess, caurumi jāsalabo, jo slimība var nokļūt līdz pastāvīgajam zobam un sākt bojāt, vēl pirms tas izšķīlies.
• Visdrošāk zobu šķilšanās laikā palīdz speciāli zobgrauži – silikona vai nekrāsota, nelakota koka vai šādu materiālu mantiņas, virtuves piederumi u. tml. Svarīgi sekot līdzi graužamo mantu stāvoklim!
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.