LV
RU

"Vēlos dzīvot piedzīvojumā!"

Ij nešaubieties – tie, kas meklē piedzīvojumus, tos atrod! Arī ar Latvijas aptiekas atbalstu gada sākumā Kārlis Bardelis un Linda Zuze devās neparastā ceļojumā, to veltot Latvijas simtgadei.
„Robežu nav!”

Tā savulaik apgalvojis pasaulslavenais norvēģu ceļotājs un pētnieks Tūrs Heijerdāls, uzsverot: „Robežas pastāv tikai cilvēku prātos. Ja jūs vaicātu man – nē, es nekad tās neesmu redzējis!” Šie vārdi joprojām iedvesmo daudzus. Tā 2016. gadā Latvijas aptieka atbalstīja divus nozīmīgus projektus: alpīnisti Vladimirs Žilkins un Anastasija Bosiha bija pirmie no Latvijas, kas pieveica Lielo Himalaju ceļu (tas ir viens no garākajiem augstkalnu maršrutiem pasaulē – 4500 km), bet invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons aktīvisti Jurģis Briedis un Juris Pabērzs ar velosipēdiem sasniedza Eiropas tālāko ziemeļu punktu (2115 km), lai pievērstu sabiedrības uzmanību, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām grib un var pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Tagad arī ar Latvijas aptiekas atbalstu izaicinošā ceļojumā devies vēl viens ceļotāju pāris – piedzīvojumu meklētājs un MOT1 vēstnesis Kārlis Bardelis (1985) un viņa pāriniece Linda Zuze.

Kārlis, kuram ir bakalaura grāds ekonomikā un maģistra grāds vides resursu pārvaldē un kurš strādājis par ražošanas direktoru otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumā, jau ir uzkāpis divās augstākajās virsotnēs – Elbrusā (5642 m; 2005) un Monblānā (4810 m; 2007), kopā ar draugu Mārtiņu Gulbi veicis pirmkāpienu klinšu maršrutā Eiropas galējos ziemeļos Nordkapā (309 m virs jūras līmeņa; 2010), bet 2012. gadā vienatnē pieveicis kalna Pizzo Badile 800 m garo klinšu maršrutu (Via Cassin uz Šveices un Itālijas robežas). Apņēmīgā puiša, kurš sevi sauc par pilna laika ceļotāju, CV arvien tiek papildināts ar patiešām iespaidīgiem faktiem. Tā 2013. gadā viņš ar apvidus skrituļslidām 60 dienās šķērsoja Eiropu (11 valstis) – no Nordkapa (Norvēģijā) līdz Gibraltāram (6200 km; pieteikts kā Ginesa rekords), 2014. gada janvārī kopā ar trijiem biedriem no Rīgas devās velobraucienā uz Sočiem (2840 km), lai Latvijas sportistiem, Ziemas olimpisko spēļu dalībniekiem, aizvestu Bērnu slimnīcas mazo pacientu zīmējumus (Latvija toreiz olimpiādē ieguva četras medaļas!), bet jau martā Eiropas ziemeļos uzsāka 750 km pārgājienu ar slēpēm pa polārā loka līniju. Vēl Kārlis 24 stundās ar divriteni ir veicis Baltijas ceļu (600 km) un kopā ar Gintu Barkovski airu laivā šķērsojis Atlantijas okeānu (142 dienās 8300 km).

Lūk, ko var paveikt, ja ir mērķis, ticība saviem spēkiem un vēlēšanās! Kārļa dzīves moto: „Vēlos dzīvot piedzīvojumā!”

Nākamais cinītis

Ceļojumā pāri Dienvidamerikai – cauri Brazīlijai, Argentīnai, Čīlei – uz Peru (5500 km) ar tandēmriteni un pāri Klusajam okeānam uz Austrāliju (15 000 km) ar airu laivu (bez motora, burām vai atbalsta kuģa!) Kārlis Bardelis janvāra nogalē devās kopā ar draudzeni Lindu Zuzi. Gādāts, lai uz velosipēda varētu gan pārģērbties, gan paēst, gan gulēt, gan lasīt grāmatu, gan fotografēt un filmēt. Protams, kājas visu laiku jākustina vienā ritmā ar pedāļiem, taču to var darīt bez slodzes, kamēr pārinieks turpina mīties. Aprīļa vidū ceļotāji plāno ierasties Limā, bet tālāk pāri Klusajam okeānam dosies ar laivu, kas nosaukta Kārļa draudzenes un pārinieces Lindas vārdā. Plānots piestāt astoņās salās. Ceļojumu paredzēts noslēgt 2019. gada rudenī.

1 Tulkojumā no norvēģu valodas – ‘drosme’. Organizācija ar šādu nosaukumu Norvēģijā darbojas jau 20 gadu. Latvijā MOT filozofiju un programmu pārstāv biedrība MOT Latvija. MOT vēstneši ir vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, pianists Vestards Šimkus, bijušais basketbolists Renārs Zeltiņš.



Latvijas aptieka sadarbībā ar Geladrink, Bio-Quinone Active, Sports Akileine Nok cream sniedz atbalstu, rūpējoties par dalībnieku veselību ekspedīcijas laikā. Pamatuzdevums – nodrošināt ar nepieciešamo vitamīnu devu, rūpēties par kauliem, locītavām, ādu, kas tiks pakļauti pastiprinātai slodzei, nodrošināt enerģijas vielmaiņu pastiprinātas slodzes laikā.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.